Fizioterapija, karantīna un psihiskā veselība

Autors: Didzis Rozenbergs, fizioterapeits                                                                  17.03.2020.

Rakstot šo rakstu, es galvenokārt domāju par fizioterapeitiem, tomēr raksta saturam
nevajadzētu palikt tikai vienas profesijas aprindās. Psihiskā veselība ir mūsu visu
darīšana.

mauro-sitting-budelli-island-italy.ngsversion.1502305286066.adapt.676.1

Attēls: National Geographic

Vīrusa COVID-19 pandēmija skar lielāko daļu pasaules iedzīvotāju, un ir tikai
likumsakarīgi, ka šī procesa apraksts nonāk arī zinātniskajā literatūrā. Marta vidū
publicētajā rakstā žurnālā Lancet Samanta Bruksa ar kolēģiem (1) sniedz pārskatu par
karantīnas ietekmi uz psihisko veselību. Īsumā – personas karantīnas apstākļos var
piedzīvot dažādu psihisko traucējumu simptomus, tādus kā miega traucējumi, trauksme,
pastiprinātas dusmas, akūta stresa reakcija, depresija, aizkaitināmība, posttraumatiskā
stresa sindroms. Kā stresa izraisītāji norādīts karantīnas/izolētības ilgums, bailes no
inficēšanās, garlaicība un izmisums, pamatvajadzību produktu trūkums, nepietiekams
informācijas daudzums. Nenoliedzami, ar karantīnas atcelšanu nekas nebeidzas, un
cilvēki atzīmē psihisko simptomu esamību vēl līdz pat pusgadam pēc šī notikuma,
turklāt personas ar zemu fizisko sagatavotību ir pakļautas augstākam psihisko
traucējumu riskam (2).

Svarīgi piebilst, ka personas ar psihiskām saslimšanām ir sevišķi
pakļautas riskam karantīnas apstākļos piedzīvot psihisku simptomu paasinājumu.
Šeit būtiski ir norādīt, ka ne visas karantīnai pakļautās personas šo procesu
piedzīvos vienādi un noteikti ne visām personām attīstīsies psihoemocionālu
traucējumu simptomi. Viena daļa no sabiedrības, kam šāds risks ir paaugstināts, ir tie
cilvēki, kuri karantīnas dēļ nonāks sociālās izolācijas stāvoklī – kuru sabiedriskās
mijiedarbībās kvalitatīvie un kvantitatīvie apjomi samazināsies zem šo indivīdu minimālo prasību robežas (par sociālo izolētību brīnišķīgi raksta Vangs ar kolēģiem (3)).
Apzinoties augšminētos apstākļus, jautājums ir – ko šādā situācijā var darīt
fizioterapeits kā nozīmīgs veselības aprūpes sistēmas dalībnieks?
Lai arī fizioterapeits nevar pilnībā kompensēt indivīda līdzšinējo sociālo izolētību,
tomēr tādās ārkārtas situācijās, kāda izveidojusies šobrīd COVID-19 pandēmijas dēļ,
fizioterapeits var būt viens no atbalsta punktiem. Izmantojot telerehabilitācijas priekšrocības, fizioterapeits var sniegt cilvēkam nepieciešamo informāciju savas (4, 5)
kompetences ietvaros, atbildot uz neskaidrību jautājumiem, sniegt psihoemocionālu
atbalstu, iedrošināt un palīdzēt saglabāt motivāciju.

Lai arī publikācijas, kas apstiprinātu fizioterapijas efektivitāti psihisku traucējumu simptomu mazināšanā krīzes apstākļos, vēl tikai gaida dienas gaismu, ir gana daudz pierādījumu tam, ka dažādas fizioterapijas metodes ir efektīvas un pielietojamas:

  • meditatīvu vingrinājumu pielietošana var mazināt trauksmi un depresiju (6);
  • dažādi spēka treniņi palīdz mazināt trauksmi (7);
  • fiziskās aktivitātes var mazināt pēctraumatiskā stresa sindroma simptomus (8,9);
  • izturības treniņi uzlabo endokanaboīdās sistēmas funkcijas, kas ir tieši saistīta ar stresa reakcijām (10)

Pats būtiskākais – fizioterapeitiem apzināties savas prasmes, spējas un iespējas un
aktīvi vērsties pie sabiedrības ar piedāvājumu palīdzēt. Iespējams, ka viss jaunais ir labi
aizmirsts vecais, viss ģeniālais ir vienkāršs. Šodienas realitāte prasa rīkoties laikus,
rīkoties tagad, kamēr krīze vēl ir tikai prātā, bet vēl ne ķermenī. Fizioterapeitiem ir
jācenšas izmantot informācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas neļaut īstenoties
paradoksam, kas globālo sakaru iespēju jūrā indivīdu var atstāt vienu uz vientuļas
salas.

 

1. Brooks, Samantha K et al. (2020) The psychological impact of quarantine and how to reduce it: rapid review of the evidence The Lancet, Volume 395, Issue 10227, 912 – 920
2. Davy Vancampfort, Brendon Stubbs, Justin Richards, Philip B. Ward, Joseph Firth, Felipe B. Schuch & Simon Rosenbaum (2017) Physical fitness in people with posttraumatic stress disorder: a systematic review, Disability and Rehabilitation, 39:24, 2461-2467, DOI: 10.1080/09638288.2016.1226412
3.Wang, J., Lloyd-Evans, B., Giacco, D., Forsyth, R., Nebo, C., Mann, F., & Johnson, S. (2017). Social isolation in mental health: a conceptual and methodological review. Social psychiatry and psychiatric epidemiology, 52(12), 1451–1461. https://doi.org/10.1007/s00127-017-1446-1
4. Rod K. (2016). Finding Ways to Lift Barriers to Care for Chronic Pain Patients: Outcomes of Using Internet-Based Self-Management Activities to Reduce Pain and Improve Quality of Life. Pain research & management, 2016, 8714785. https://doi.org/10.1155/2016/8714785
5. Ana Bártolo, Emelda Pacheco, Fabiana Rodrigues, Anabela Pereira, Sara Monteiro & Isabel M. Santos (2019) Effectiveness of psycho-educational interventions with telecommunication technologies on emotional distress and quality of life of adult cancer patients: a systematic review, Disability and Rehabilitation, 41:8, 870-878, DOI: 10.1080/09638288.2017.1411534
6. Blanck, P., Perleth, S., Heidenreich, T., Kröger, P., Ditzen, B., Bents, H., & Mander, J. (2018). Effects of mindfulness exercises as stand-alone intervention on symptoms of anxiety and depression: Systematic review and meta-analysis. Behaviour Research and Therapy, 102, 25–35. doi:10.1016/j.brat.2017.12.002
7. Faro, J., Wright, J. A., Hayman, L. L., Hastie, M., Gona, P. N., & Whiteley, J. A. (2019). Functional Resistance Training and Affective Response in Female College-Age Students. Medicine & Science in Sports & Exercise, 51(6), 1186–1194. doi:10.1249/mss.0000000000001895
8. Lauren M. Oppizzi & Reba Umberger (2018) The Effect of Physical Activity on PTSD, Issues in Mental Health Nursing, 39:2, 179-187, DOI: 10.1080/01612840.2017.1391903
9. Seo, J.-H., Park, H.-S., Park, S.-S., Kim, C.-J., Kim, D.-H., & Kim, T.-W. (2019). Physical exercise ameliorates psychiatric disorders and cognitive dysfunctions by hippocampal mitochondrial function and neuroplasticity in post-traumatic stress disorder. Experimental Neurology, 113043. doi:10.1016/j.expneurol.2019.113043
10. Crombie, K. M., Brellenthin, A. G., Hillard, C. J., & Koltyn, K. F. (2018). Psychobiological Responses to Aerobic Exercise in Individuals With Posttraumatic Stress Disorder. Journal of Traumatic Stress, 31(1), 134–145. doi:10.1002/jts.22253

BBAT II daļas kursi Igaunijā

No 30.04. līdz 04.05. Paistu (Igaunija) norisināsies BBAT (Basic Body Awareness Therapy) apmācības II daļa.

Piecu dienu apmācības kopā ar nakšņošanu un ēdināšanu maksās 550€. EFL un LFA dalībniekiem pieejama 20% atlaide un tie maksās 440€.

Lai reģistrētos kursiem, rakstiet uz e-pastu: tumBBAT@gmail.com.

78473586_477782486426463_787697534662344704_o

Kursos būs iespēja:

  • iegūt padziļinātu pieredzi BBAT,
  • apgūt ar kustību saistītos BBAT principus,
  • papildināt zināšanas un izpratni par terapeitisko attieksmi un komunikāciju BBAT,
  • iegūt teorētiskās zināšanas par BARS pielietošanu novērtēšanā un praktizēt ar BAT-I,
  • iegūt pirmo pieredzi, pielietojot BBAT praksē.

BBAT II daļas kursi ir otrais solis BBAT terapeita apmācībā un tie 5 dienu laikā koncentrēsies uz individuālu terapiju teorijā un praksē. Pēc apmācībām dalībniekiem turpināsies 4 mēnešu pašmācīšanās periods un individuālais darbs (80h), kura laikā jāveic darbs ar pacientu, literatūru un treniņš ar BBAT. Par šajā periodā paveikto būs jāuzraksta apraksts, pēc kura pieņemšanas tiks izsniegts starptautisks kursu sertifikāts.

Sīkāku informāciju par kursiem atradīsi šeit.

 

8. Starptautiskā konference Fizioterapija psihiatrijā un psihiskajā veselībā Helsinkos

Šī gada 12-14. maijā Helsinkos norisināsies 8. Starptautiskā konference Fizioterapija psihiatrijā un psihiskajā veselībā. Šī gada tēma būs prāta un ķermeņa apvienošana kā atslēga veiksmīgai un efektīvai fizioterapijai.

20190513_144023

Norises vieta: Scandic Marina Congress Center, Helsinki, Somija.

Izmaksas: -reģistrācija – 530eur;
-vakariņas – 80 eur par cilvēku.

Reģistrācijawww.icppmh2020.com/registration

Reģistrācija atvērta līdz 28.04.2020.

Konference sāksies 12.maijā pulksten 12:00 un beigsies 14.maijā pulksten 16:00.

 Sīkāk par konferenci:

Sīkāk par konferences nozīmi vari lasīt ziņojumā no konferences organizatoriem: ICPPMH 2020 ziņojums

Informācija par COVID-19:

Tiek sekots līdzi jaunmiem par COVID-19 un PVO rekomendācijām. Šobrīd PVO uzskata, ka vairumā gadījumā ceļojumu aizliegumi ir neefektīvi un nerekomendē aizliegt ceļošanu.

Plānots, ka konference norisināsies kā plānots, ja PVO neveiks izmaiņas savāš rekomendācijās. Somija nav COVID-19 epidēmijas zona.

Lūgums noskatīties video par COVID-19 un ceļošanu : https://youtu.be/0KBvReECRrI

Sekojiet līdzi jaunumiem: www.who.int/emergencies/diseases/novel-coronavirus-2019

 

Jaunumi no IOPTMH un konference Helsinkos

Iznācis jauns ziņojums no IOPTMH, kurā vari uzzināt par padarīto 2019.gadā un par to, kas tiek plānots nākamgad.

Ieskaties šeit: IOPTMH Newsletter November 2019

20190513_144023

2020.gada maijā notiks 8. Starptautiskā konference Fizioterapija psihiatrijā un psihiskajā veselībā, kura norisināsies Helsinkos. Šī gada tēma būs prāta un ķermeņa apvienošana kā atslēga veiksmīgai un efektīvai fizioterapijai.

Plašāk vari lasīt konferences mājaslapā:

ICPPMH 2020

 

 

Psihiskās veselības profilakses iespējas fizioterapijā

Profilakse_Infografika_new

Pasaules Veselības organizācija psihisko veselību definē kā labklājības stāvokli, kad indivīds spēj īstenot savu potenciālu, tikt galā ar ikdienas stresu, produktīvi strādāt un dot ieguldījumu sabiedrībā.

Gandrīz katrs kādā dzīves posmā ir saskāries ar sekojošām izjūtām, piemēram, vainas sajūtu, aizkaitināmību, dusmām, apnikumu, nemieru, spriedzi, neapmierinātību, ilgstošu stresu, nogurumu un apetītes izmaiņām. Ja tās saglabājas ilgstoši, var veidoties ietekme uz dzīves kvalitāti un psihisko stāvokli kopumā.

Tiek novērots, ka psihiskās veselības problēmām ir tieša negatīva ietekme uz fizisko veselību, piemēram, fizisko veselību ietekmē gan miega traucējumi, gan nepareizs uzturs, kā arī pārlieku liels stress darba vietā var būt saistīts ar fizisko aktivitāšu samazināšanos.

Dažādu pētījumu rezultāti apstiprina, ka adekvātas fiziskās aktivitātes ir nepieciešamas gan fiziskās, gan psihiskās veselības veicināšanai. Tās stiprina balsta un kustību sistēmu, palīdz novērst trauksmi, depresiju un miega traucējumus, kā arī samazina sirds un asinsvadu slimību, artrīta un vairāku vēža formu risku u.c.

Rekomendācijas:

Daudzkomponentu nodarbības (ietver spēka, lokanības, koordinācijas, līdzsvara, veiklības, gaitas uzlabošanas treniņu, aerobo slodzi):
• nodarbības pie fizioterapeita 30-60 minūtes 3 reizes/nedēļā;
• mērenas intensitātes aeroba slodze:

-pastaigas grupās;

-riteņbraukšana <1-2 h/nedēļā;

-cita veida aeroba slodze 20-40 min/dienā, piemēram, peldēšana, skriešana u.c.;

• mērenas/augstas intensitātes spēka treniņi ≥30 min/dienā;
• relaksācijas nodarbības vismaz 12 nedēļu garumā.

Izpēti infografiku un lasi vairāk:

Psihiskās veselības profilakse – Infografika

Psihiskās veselības profilakse

Infografika brīvi izmantojama un izplatāma, pievienojot atsauci.