Psihiskās veselības profilakses iespējas fizioterapijā

Profilakse_Infografika_new

Pasaules Veselības organizācija psihisko veselību definē kā labklājības stāvokli, kad indivīds spēj īstenot savu potenciālu, tikt galā ar ikdienas stresu, produktīvi strādāt un dot ieguldījumu sabiedrībā.

Gandrīz katrs kādā dzīves posmā ir saskāries ar sekojošām izjūtām, piemēram, vainas sajūtu, aizkaitināmību, dusmām, apnikumu, nemieru, spriedzi, neapmierinātību, ilgstošu stresu, nogurumu un apetītes izmaiņām. Ja tās saglabājas ilgstoši, var veidoties ietekme uz dzīves kvalitāti un psihisko stāvokli kopumā.

Tiek novērots, ka psihiskās veselības problēmām ir tieša negatīva ietekme uz fizisko veselību, piemēram, fizisko veselību ietekmē gan miega traucējumi, gan nepareizs uzturs, kā arī pārlieku liels stress darba vietā var būt saistīts ar fizisko aktivitāšu samazināšanos.

Dažādu pētījumu rezultāti apstiprina, ka adekvātas fiziskās aktivitātes ir nepieciešamas gan fiziskās, gan psihiskās veselības veicināšanai. Tās stiprina balsta un kustību sistēmu, palīdz novērst trauksmi, depresiju un miega traucējumus, kā arī samazina sirds un asinsvadu slimību, artrīta un vairāku vēža formu risku u.c.

Rekomendācijas:

Daudzkomponentu nodarbības (ietver spēka, lokanības, koordinācijas, līdzsvara, veiklības, gaitas uzlabošanas treniņu, aerobo slodzi):
• nodarbības pie fizioterapeita 30-60 minūtes 3 reizes/nedēļā;
• mērenas intensitātes aeroba slodze:

-pastaigas grupās;

-riteņbraukšana <1-2 h/nedēļā;

-cita veida aeroba slodze 20-40 min/dienā, piemēram, peldēšana, skriešana u.c.;

• mērenas/augstas intensitātes spēka treniņi ≥30 min/dienā;
• relaksācijas nodarbības vismaz 12 nedēļu garumā.

Izpēti infografiku un lasi vairāk:

Psihiskās veselības profilakse – Infografika

Psihiskās veselības profilakse

Infografika brīvi izmantojama un izplatāma, pievienojot atsauci.

Fiziskās aktivitātes trauksmes mazināšanai

Trauksme---Infografika

Trauksmes traucējumi pieder pie psihisko saslimšanu grupas, kura sīkāk tiek iedalīta ģeneralizētā trauksmē, panikas traucējumos un sociālā trauksmē. Atšķirībā no bailēm, kas ir atbildes reakcija uz īstiem draudiem, trauksme izpaužas kā  uztraukums par potenciāliem nākotnes draudiem.

Ar šo problēmu saskaras apmēram 15% no kopējās populācijas, un tās radītais distress var ietekmēt normālu indivīda funkcionēšanu ikdienā. Cilvēki, kas cieš no trauksmes traucējumiem izjūt pastāvīgu un nepatīkamu satraukumu un bailes, kas rada nelabvēlīgu ietekmi uz tādām ikdienas aktivitātēm kā darbs, skola un savstarpējās attiecības ar līdzcilvēkiem.

image

Pie trauksmes simptomiem pieder:
– muskuļu saspringums, sausums mutē, paātrināta sirdsdarbība, svīšana;
– uztraukums, kuru grūti kontrolēt;
– nemiers;
– bailes;
– miega traucējumi (grūtības iemigt, pamošanās naktīs, nemierīgs miegs);
– paaugstinātā uzbudināmība;
– nogurums;
– grūtības koncentrēties.

2017. gadā publicētā pētījumā pierādīts, ka vidējas līdz augstas intensitātes spēka
vingrojumi ir efektīvi trauksmes simptomu mazināšanā veseliem pieaugušajiem un
pieaugušajiem ar fizisku vai psihisku saslimšanu. Pētnieki uzskata, ka pat īslaicīgu spēka vingrojumu un aerobo vingrojumu pielietošanai var būt efekts simptomu mazināšanā pieaugušajiem ar ģeneralizētu trauksmi.

Pētījumos pierādīts, ka standarta terapijas efektivitāte trauksmes simptomu
mazināšanā palielinās to kombinējot ar fiziskajām aktivitātēm (gan aerobu slodzi, gan spēka vingrojumiem).

Šeit labāk izpētāma infografika un vari lasīt vairāk par trauksmi un fiziskajām aktivitātēm:

Fiziskās aktivitātes trauksmes mazināšanā

Infografika – fiziskās aktivitates trauksmes mazināšanā

Infografika brīvi izmantojama un izplatāma, pievienojot atsauci.

Fiziski treniņi un aktivitātes depresijas simptomu mazināšanai

depresijas infografika

Jēdziens “depresija” attiecas uz plaša spektra psihiskās veselības traucējumiem, ko raksturo labvēlīgu emociju trūkums (prieka un intereses zudums ikdienišķās lietās un pieredzēs), pastāvīgs pasliktināts gatrastāvoklis un dažādi saistīti emocionāli, kognitīvi, fiziski un uzvedības simptomi.

Cilvēki, kas cieš no smagas psihiskas saslimšanas, ir mazāk fiziski aktīvi un daudz biežāk, salīdzinot ar veseliem cilvēkiem (aptuveni puse no šiem cilvēkiem), nesasniedz minimālo ieteicamo fizisko aktivitāšu apjomu – 150 minūtes mērenas slodzes fiziskās aktivitātes nedēļā.

1_Wk7bdE2jBuhFESDOaFPanQ

Cilvēkiem, kuri cieš no smagas psihiskas saslimšanas, palielināts ĶMI, antidepresantu lietošana, vīrieša dzimums, bezdarbs, un partnera trūkums ir mainīgie apstākļi, kas saistīti ar pazeminātu fizisko aktivitāšu (mērenas un paaugstinātas slodzes) apjomu.

Pacientiem ar smagu psihisku saslimšanu ir par 53% lielāks risks slimot ar kādu no sirds asinsvadu slimībām, par 78% lielāks risks attīstīties kādai no sirds asinsvadu slimībām un par 85% lielāks risks nomirt no sirds asisnvadu slimības salīdzinot ar pārējo populāciju. Tādēļ liela nozīme šo pacientu grupā ir fiziskajiem treniņiem.

Treniņi var darboties kā sabiedrotais pašefektivitātes un paštēlā uzlabošanā, jo saistīti ar jaunu prasmju apgūšanu un izkopšanu.

Treniņiem var piemist fizioloģiski efekti, tādi kā izmaiņas endorfīnu un monoamīnu līmeņos kā arī stresa hormona kortizola līmeņa samazināšanās, fiziskiem treniņiem piemīt labvēlīga ietekme uz sirds un vainagartēriju asinsriti , kas samazina mirstības un atkārtotas hospitalizācijas nepieciešamības biežumu saistībā ar sirds asinsvadu slimībām.

Noskaties lekciju, izpēti infografiku un lasi padziļinātāk par šo tēmu:

Video lekcija

Depresija un fiziskie treniņi infografika

Fiziskās aktivitātes un treniņi depresijas simptomu mazināšanā

Infografika brīvi izmantojama un izplatāma, pievienojot atsauci.

Ķermeņa apzināšanās caur kustību – Basic Body Awareness terapija

sept 3-02

“Ķermeņa apzināšanās caur kustību – Basic Body Awareness terapija”

13. – 18. Septembris, 2018

Praktisks apmācību kurss fizioterapeitiem un fizioterapijas studentiem
Kursu mērķis:
izprast kustības, kustību kvalitāti un kustību apzinātības veidošanas un mācīšanās praksi, izmantojot Basic Body Awareness terapijas (Skjaerven et al 2003, 2008, 2010, 2015) aprakstītos kustību kvalitātes modeļus un principus. Caur procesa orientētu mācīšanos, izmantojot prakstisku darbu uz paklājiņiem, teorētisko zināšanu apgūšanu un dalīšanos pieredzē, notiks fizioterapeitu kustību apzinātības veidošana, kas ir viens no pamatnosacījumiem kustību apzinātības veicināšanai arī darbā ar pacientiem.

BBAT 1 kurss paredz 43 stundu apmācību (darbošanos) klātienē. Pēc šo kursu apmeklēšanas tiek piešķirts sertifikāts par kursu noklausīšanos.
Lai iegūtu oficiālu BBAT 1 daļas sertifikātu, jāpilnveido praktiskās zināšanas vismaz 45 h apjomā un jāiesniedz eseja, kombinējot un aprakstot personīgās pieredzes sasaisti ar terapijas metodes zinātniskās literatūras datiem.

Pasniedzēji:
Marin Randur, Fizioterapeite, BBAT terapeite (EST)
Kirsti Niskala, Fizioterapeite, BBAT terapeite un pasniedzeja (FIN)
Kursi notiek Angļu valodā.
BBAT 1 kursa apraksts
Dalības maksa: LFA biedriem: 230 eiro, pārējiem 250 eiro. Lai pieteiktos, sūtiet epastu:pvfizio@gmail.com

Papildus informācijai un jautājumiem: 26231932 (Līva)

Atskats uz IOPTMH konferenci Reikjavikā 2018

reykjavik

Šī gada aprīlī Īslandē notika “7. Starptautiskā konference fizioterapija psihiatrijā”, kuras galvenā tēma bija “physiotherapy is all physio’s business”. Konferenci šogad apmeklēja 185 dalībnieki no dažādām pasaules valstīm.

Ja vēlies uzzināt vairāk par fizioterapiju psihiskajā veselībā, konferences abstraktus meklē šeit – ICPPMH Conference 2018

Lai uzzinātu par šājā gadā jau paveikto un plānoto nākamo konferenci, ielūkojies International Conference of Physiotherapy in Psychiatry and Mental Health jaunumu avīzē:

IOPTMH Newsletter June 2018

Basic Body Awareness Therapy I kurss

26229692_10155614362289807_780129540901687864_n

“Ķermeņa apzināšanās caur kustību – Basic Body Awareness terapija”

Kursu mērķis:
Kursi paredzēti fizioterapeitiem un fizioterapijas studentiem, kuriem ir interese izprast kustības, kustību kvalitāti un kustību apzinātības veidošanas un mācīšanas praksi. Pēc Skjaerven et al (2010) datiem fizioterapeitu spēja veidot apzinātas kustības un izmantot šīs zināšanas praksē ir viens no pamatnosacījumiem kustību kvalitātes veicināšanai arī darbā. Kursu mērķis ir iepazīstināt ar Basic Body awareness terapiju, tās pamatprincipiem teorijā un praksē. Strādāsim izmantojot pētījumos (Skjaerven et al 2003, 2008, 2010, 2015) aprakstītos kustību kvalitātes modeļus un principus, caur procesa orientētu mācīšanos, izmantojot praktisku darbu uz paklājiņiem, zināšanu apgūšanu un dalīšanos pieredzē.

Semināra datumi:
1.-6. Marts, 2018, intensīvas klātienes apmācības

Norises vieta: Rīga, Anniņmužas bulvārī 26a, RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrs.

Pasniedzēji:
◦ Marin Randur, Fizioterapeite, BBAT terapeite
◦ Kirsti Niskala, Fizioterapeite, BBAT terapeite un pasniedzēja
International BBAT teachers group

Mērķa grupa: Fizioterapeiti un fizioterapijas studenti
Dalības maksa: LFA biedriem: 200 eiro, pārējiem 230 eiro. Lai pieteiktos, sūtiet e-pastu: pvfizio@gmail.com Piesakoties uz semināru, norādiet nepieciešamo informāciju rēķina sagatavošanai – rekvizītus, personas datus.

BBAT 1 – kursu apraksts (introduction)

BBAT 1 – kursu plāns (course plan)

BĀLINTA GRUPA FIZIOTERAPEITIEM UN CITU RADNIECĪGU PROFESIJU SPECIĀLISTIEM

BĀLINTA GRUPA FIZIOTERAPEITIEM UN CITU RADNIECĪGU PROFESIJU SPECIĀLISTIEM

fjtt
SIA “RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnika”
Kapseļu iela 23, Rīga, LV-1046, tālr. 67625655, e-pasts info@psihosomatika.lv, http://www.psihosomatika.lv

Katras profesijas pārstāvim var pienākt brīdis, kad darbs pārņem un šķiet, ka tas vada dzīvi un ikdienu. Tādā brīdī vairs negribas neko un vismazāk jau turpināt ierasto darbu. Šīm sajūtām pamatā ir ilgstošs sasprindzinājums un stress, kas rada izdegšanu. Izdegšanas sindroms var izpausties arī ķermeņa fiziskajā stāvoklī – simptomi ir nogurums un nespēks. Tiem var pievienoties galvassāpes, reiboņi, durošas sāpes krūškurvī vai pakrūtē, kā arī apetītes un miega izmaiņas.

Tieši mediķu profesijā strādājošie cilvēki ir pakļauti izdegšanai, jo mediķi saskaras ar fiziskām un emocionālām sāpēm. Lai viņiem palīdzētu nenonākt līdz spēku izsīkuma stāvoklim vai izdegšanas sindromam, tiek rīkotas Bālinta grupas.

Bālinta grupa ir iespēja izrunāt, izprast un izanalizēt savas jūtas, kuras radušās, veidojot attiecības ar pacientu. Tas ir veids, kā ārsti-psihoterapeiti palīdz kolēģiem ieraudzīt situāciju no cita skatpunkta, lai tādējādi samazinātu izsīkuma risku.

Grupa sastāv no 6-12 dalībniekiem un 1-2 grupas vadītājiem. Tā strādā regulāri 1 reizi mēnesī 90 minūtes.

Grupā konfidenciāli, bez pierakstu veikšanas tiek analizēti tie pacientu attiecību gadījumi, kuri izsaukuši kolēģiem spēcīgas emocijas – gan patīkamas (kā prieku, gandarījumu), tā arī nepatīkamas (skumjas, aizkaitinājumu, dusmas, vainu, bailes, riebumu, u.c.). Grupā tiek diskutētas attiecību nianses un mēģināts saprast, kas attiecīgās jūtas provocē.

Ieguvumi:

  • iespēja reflektēt par savu darbu, attiecībām, dzīvi, eksistenciāliem jautājumiem,
  • samazinās trauksmes līmenis, vainas izjūta un uztraukums darbā,
  • pieaug pašcieņas līmenis,
  • uzlabojas prasme izprast pacientu,
  • pieaug interese strādāt ar „grūtajiem” pacientiem, kuri agrāk izraisīja smagas emocijas,
  • pieaug diagnostikas un diferenciāldiagnostikas efektivitāte,
  • pieaug ārstēšanas efektivitāte,
  • uzlabojas vispārējās komunikācijas prasmes,
  • kļūst vieglāk strādāt – ar to pašu enerģiju var padarīt vairāk darbu un pieaug prieks, gandarījums.

Sākums plānots 2017.gada septembrī piektdien (datums tiks precizēts) plkst. 8:00 – 9:30. Lūdzu, sekojiet informācijai mājaslapā http://www.psihosomatika.lv!

Dalības maksa 25,00 EUR par vienu tikšanās reizi. Aicinām maksājumus veikt ar pārskaitījumu. Lūdzu, informējiet par nepieciešamību sagatavot rēķinu.

Reģistrācija sūtot pieteikumu elektroniski uz info@psihosomatika.lv
Mīļi gaidīsim!
Jūsu Psihosomatikas un psihoterapijas klīnika
Kontakti:
SIA “RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnika”
Kapseļu ielā 23, Rīgā
T. 67 625 655
info@psihosomatika.lv
http://www.psihosomatika.lv