8. Starptautiskā konference Fizioterapija psihiatrijā un psihiskajā veselībā Helsinkos

Šī gada 12-14. maijā Helsinkos norisināsies 8. Starptautiskā konference Fizioterapija psihiatrijā un psihiskajā veselībā. Šī gada tēma būs prāta un ķermeņa apvienošana kā atslēga veiksmīgai un efektīvai fizioterapijai.

Sīkāk par konferences nozīmi vari lasīt ziņojumā no konferences organizatoriem: ICPPMH 2020 ziņojums

Pieteikties konferencei, iepazīties ar lektoriem un konferences programmu vari konferences mājaslapā:

ICPPMH 2020 mājaslapa

20190513_144023

Jaunumi no IOPTMH un konference Helsinkos

Iznācis jauns ziņojums no IOPTMH, kurā vari uzzināt par padarīto 2019.gadā un par to, kas tiek plānots nākamgad.

Ieskaties šeit: IOPTMH Newsletter November 2019

20190513_144023

2020.gada maijā notiks 8. Starptautiskā konference Fizioterapija psihiatrijā un psihiskajā veselībā, kura norisināsies Helsinkos. Šī gada tēma būs prāta un ķermeņa apvienošana kā atslēga veiksmīgai un efektīvai fizioterapijai.

Plašāk vari lasīt konferences mājaslapā:

ICPPMH 2020

 

 

Psihiskās veselības profilakses iespējas fizioterapijā

Profilakse_Infografika_new

Pasaules Veselības organizācija psihisko veselību definē kā labklājības stāvokli, kad indivīds spēj īstenot savu potenciālu, tikt galā ar ikdienas stresu, produktīvi strādāt un dot ieguldījumu sabiedrībā.

Gandrīz katrs kādā dzīves posmā ir saskāries ar sekojošām izjūtām, piemēram, vainas sajūtu, aizkaitināmību, dusmām, apnikumu, nemieru, spriedzi, neapmierinātību, ilgstošu stresu, nogurumu un apetītes izmaiņām. Ja tās saglabājas ilgstoši, var veidoties ietekme uz dzīves kvalitāti un psihisko stāvokli kopumā.

Tiek novērots, ka psihiskās veselības problēmām ir tieša negatīva ietekme uz fizisko veselību, piemēram, fizisko veselību ietekmē gan miega traucējumi, gan nepareizs uzturs, kā arī pārlieku liels stress darba vietā var būt saistīts ar fizisko aktivitāšu samazināšanos.

Dažādu pētījumu rezultāti apstiprina, ka adekvātas fiziskās aktivitātes ir nepieciešamas gan fiziskās, gan psihiskās veselības veicināšanai. Tās stiprina balsta un kustību sistēmu, palīdz novērst trauksmi, depresiju un miega traucējumus, kā arī samazina sirds un asinsvadu slimību, artrīta un vairāku vēža formu risku u.c.

Rekomendācijas:

Daudzkomponentu nodarbības (ietver spēka, lokanības, koordinācijas, līdzsvara, veiklības, gaitas uzlabošanas treniņu, aerobo slodzi):
• nodarbības pie fizioterapeita 30-60 minūtes 3 reizes/nedēļā;
• mērenas intensitātes aeroba slodze:

-pastaigas grupās;

-riteņbraukšana <1-2 h/nedēļā;

-cita veida aeroba slodze 20-40 min/dienā, piemēram, peldēšana, skriešana u.c.;

• mērenas/augstas intensitātes spēka treniņi ≥30 min/dienā;
• relaksācijas nodarbības vismaz 12 nedēļu garumā.

Izpēti infografiku un lasi vairāk:

Psihiskās veselības profilakse – Infografika

Psihiskās veselības profilakse

Infografika brīvi izmantojama un izplatāma, pievienojot atsauci.

Fiziskās aktivitātes trauksmes mazināšanai

Trauksme---Infografika

Trauksmes traucējumi pieder pie psihisko saslimšanu grupas, kura sīkāk tiek iedalīta ģeneralizētā trauksmē, panikas traucējumos un sociālā trauksmē. Atšķirībā no bailēm, kas ir atbildes reakcija uz īstiem draudiem, trauksme izpaužas kā  uztraukums par potenciāliem nākotnes draudiem.

Ar šo problēmu saskaras apmēram 15% no kopējās populācijas, un tās radītais distress var ietekmēt normālu indivīda funkcionēšanu ikdienā. Cilvēki, kas cieš no trauksmes traucējumiem izjūt pastāvīgu un nepatīkamu satraukumu un bailes, kas rada nelabvēlīgu ietekmi uz tādām ikdienas aktivitātēm kā darbs, skola un savstarpējās attiecības ar līdzcilvēkiem.

image

Pie trauksmes simptomiem pieder:
– muskuļu saspringums, sausums mutē, paātrināta sirdsdarbība, svīšana;
– uztraukums, kuru grūti kontrolēt;
– nemiers;
– bailes;
– miega traucējumi (grūtības iemigt, pamošanās naktīs, nemierīgs miegs);
– paaugstinātā uzbudināmība;
– nogurums;
– grūtības koncentrēties.

2017. gadā publicētā pētījumā pierādīts, ka vidējas līdz augstas intensitātes spēka
vingrojumi ir efektīvi trauksmes simptomu mazināšanā veseliem pieaugušajiem un
pieaugušajiem ar fizisku vai psihisku saslimšanu. Pētnieki uzskata, ka pat īslaicīgu spēka vingrojumu un aerobo vingrojumu pielietošanai var būt efekts simptomu mazināšanā pieaugušajiem ar ģeneralizētu trauksmi.

Pētījumos pierādīts, ka standarta terapijas efektivitāte trauksmes simptomu
mazināšanā palielinās to kombinējot ar fiziskajām aktivitātēm (gan aerobu slodzi, gan spēka vingrojumiem).

Šeit labāk izpētāma infografika un vari lasīt vairāk par trauksmi un fiziskajām aktivitātēm:

Fiziskās aktivitātes trauksmes mazināšanā

Infografika – fiziskās aktivitates trauksmes mazināšanā

Infografika brīvi izmantojama un izplatāma, pievienojot atsauci.

Fiziski treniņi un aktivitātes depresijas simptomu mazināšanai

depresijas infografika

Jēdziens “depresija” attiecas uz plaša spektra psihiskās veselības traucējumiem, ko raksturo labvēlīgu emociju trūkums (prieka un intereses zudums ikdienišķās lietās un pieredzēs), pastāvīgs pasliktināts gatrastāvoklis un dažādi saistīti emocionāli, kognitīvi, fiziski un uzvedības simptomi.

Cilvēki, kas cieš no smagas psihiskas saslimšanas, ir mazāk fiziski aktīvi un daudz biežāk, salīdzinot ar veseliem cilvēkiem (aptuveni puse no šiem cilvēkiem), nesasniedz minimālo ieteicamo fizisko aktivitāšu apjomu – 150 minūtes mērenas slodzes fiziskās aktivitātes nedēļā.

1_Wk7bdE2jBuhFESDOaFPanQ

Cilvēkiem, kuri cieš no smagas psihiskas saslimšanas, palielināts ĶMI, antidepresantu lietošana, vīrieša dzimums, bezdarbs, un partnera trūkums ir mainīgie apstākļi, kas saistīti ar pazeminātu fizisko aktivitāšu (mērenas un paaugstinātas slodzes) apjomu.

Pacientiem ar smagu psihisku saslimšanu ir par 53% lielāks risks slimot ar kādu no sirds asinsvadu slimībām, par 78% lielāks risks attīstīties kādai no sirds asinsvadu slimībām un par 85% lielāks risks nomirt no sirds asisnvadu slimības salīdzinot ar pārējo populāciju. Tādēļ liela nozīme šo pacientu grupā ir fiziskajiem treniņiem.

Treniņi var darboties kā sabiedrotais pašefektivitātes un paštēlā uzlabošanā, jo saistīti ar jaunu prasmju apgūšanu un izkopšanu.

Treniņiem var piemist fizioloģiski efekti, tādi kā izmaiņas endorfīnu un monoamīnu līmeņos kā arī stresa hormona kortizola līmeņa samazināšanās, fiziskiem treniņiem piemīt labvēlīga ietekme uz sirds un vainagartēriju asinsriti , kas samazina mirstības un atkārtotas hospitalizācijas nepieciešamības biežumu saistībā ar sirds asinsvadu slimībām.

Noskaties lekciju, izpēti infografiku un lasi padziļinātāk par šo tēmu:

Video lekcija

Depresija un fiziskie treniņi infografika

Fiziskās aktivitātes un treniņi depresijas simptomu mazināšanā

Infografika brīvi izmantojama un izplatāma, pievienojot atsauci.

Ķermeņa apzināšanās caur kustību – Basic Body Awareness terapija

sept 3-02

“Ķermeņa apzināšanās caur kustību – Basic Body Awareness terapija”

13. – 18. Septembris, 2018

Praktisks apmācību kurss fizioterapeitiem un fizioterapijas studentiem
Kursu mērķis:
izprast kustības, kustību kvalitāti un kustību apzinātības veidošanas un mācīšanās praksi, izmantojot Basic Body Awareness terapijas (Skjaerven et al 2003, 2008, 2010, 2015) aprakstītos kustību kvalitātes modeļus un principus. Caur procesa orientētu mācīšanos, izmantojot prakstisku darbu uz paklājiņiem, teorētisko zināšanu apgūšanu un dalīšanos pieredzē, notiks fizioterapeitu kustību apzinātības veidošana, kas ir viens no pamatnosacījumiem kustību apzinātības veicināšanai arī darbā ar pacientiem.

BBAT 1 kurss paredz 43 stundu apmācību (darbošanos) klātienē. Pēc šo kursu apmeklēšanas tiek piešķirts sertifikāts par kursu noklausīšanos.
Lai iegūtu oficiālu BBAT 1 daļas sertifikātu, jāpilnveido praktiskās zināšanas vismaz 45 h apjomā un jāiesniedz eseja, kombinējot un aprakstot personīgās pieredzes sasaisti ar terapijas metodes zinātniskās literatūras datiem.

Pasniedzēji:
Marin Randur, Fizioterapeite, BBAT terapeite (EST)
Kirsti Niskala, Fizioterapeite, BBAT terapeite un pasniedzeja (FIN)
Kursi notiek Angļu valodā.
BBAT 1 kursa apraksts
Dalības maksa: LFA biedriem: 230 eiro, pārējiem 250 eiro. Lai pieteiktos, sūtiet epastu:pvfizio@gmail.com

Papildus informācijai un jautājumiem: 26231932 (Līva)